Ir normāli nejusties normāli.

  Ikviens no mums ikdienas dzīvē var piedzīvot dažādas emocijas kā skumjas, nogurumu vai dusmas. Mūsu dzīve sastāv no kāpieniem kalnā augšup, kas var mūsos radīt pozitīvas sajūtas un emocijas, tomēr reizēm mums nākas pakāpties pa kādu nogāzi lejup un piedzīvot ne tik patīkamas emocijas, un tas ir normāli, jo katrai emocijai mūsu dzīvē ir kāda adaptīva nozīme. 

Tomēr reizēm šīs emocijas var būt pārāk intensīvas un mēs tajās varam apmaldīties nespējot atrast izeju no šī emociju labirinta. Mēs varam piedzīvot ārkārtīgi spēcīgu vientulības un nepiederības izjūtu, justies pilnīgi vieni un nesaprasti. Vai tieši otrādi – var pienākt brīdis, kad saprotam, ka nespējam izjust un izrādīt savas emocijas, un tas mums  var kļūt par apgrūtinājumu, lai veidotu veselīgas attiecības gan pašiem ar sevi, gan apkārtējiem līdzcilvēkiem.  Mēs varam piedzīvot sāpīgus notikumus kā tuvinieka zaudējums, šķiršanos vai kādu citu iekšējās krīzes notikumu, kurš mums izsit pamatu no kājām un liek nonākt kontaktā ar domām un emocijām, kuras panest var būt ārkārtīgi mokoši un smagi. 

  Tādos gadījumos ir tikai normāli nebūt savās sajūtās vienam un apmeklēt kādu mentālās veselības speciālistu. Terapeitiskais process un darbs kopā ar mentālās veselības speciālistu var būt ne tikai palīdzošs ceļš, lai labāk izprastu savas emocijas, domas un uzvedību, tā var būt noderīga augsne, kur  kopā ar speciālistu atrast tās metodes un instrumentus, kuri var būt palīdzoši gan emociju izpratnei un regulācijai, gan uzvedības maiņai.