KLĪNISKAIS UN VESELĪBAS PSIHOLOGS
GUNITA FREIMANE
Par mani
Esmu specializējusies klīniskās un veselības psiholoģijas jomā un savā darbā balstos uz zinātnē pamatotiem principiem. Strādāju ar sērām, pēctraumatiskā stresa sindromu, kā arī dažāda veida emocionālajām grūtībām un traumatiskām pieredzēm, praksē izmantojot EMDR (desensibilizācija un traumu pārstrāde ar acu kustībām) terapijas metodes. Strādāju ar karavīriem un militārās struktūras darbiniekiem.
IZGLĪTĪBA
Kognitīvi biheiviorālā terapija | apmācībā
Desensibilizācija un traumu pārstrāde ar acu kustībām (EMDR) 2. līmenis | 2024
Desensibilizācija un traumu pārstrāde ar acu kustībām (EMDR) 1. līmenis | 2023
Latvijas Universitāte | 2021 - 2023 Profesionālais maģistra grāds psiholoģijā (diploma nr. 1143)
Latvijas Universitāte | 2018 - 2021 Sociālo zinātņu bakalaura grāds psiholoģijā (diploma nr. 0094)
DARBA VIETA
Privātprakse
VSIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs A/C "Veldres"
Psiholoģiskā konsultēšana pieaugušajiem
Konsultācijas cena: 40 eiro (45 - 50 minūtes).
Konsultācijas pieejamas gan klātienē (Rīga, Brīvības iela 161), gan attālinātā formātā. Konsultācijas veicu latviešu valodā.
Psiholoģiskā izpēte pieaugušajiem
Kognitīvo spēju un emocionālās sfēras izpēte.
Izpēte tiek veikta vairākās sesijas reizēs.
Vienas sesijas cena: 40 eiro.
Maksa par atzinuma sagatavošanu: 150 eiro.
Neveicu izpēti, ja atzinums nepieciešams Bāriņtiesai vai jebkurai citai LR tiesu institūcijai.
Kad vērsties pēc psiholoģiskās palīdzības?
Ir normāli nejusties normāli.
Ikviens no mums ikdienas dzīvē var piedzīvot dažādas emocijas kā skumjas, nogurumu vai dusmas. Mūsu dzīve sastāv no kāpieniem kalnā augšup, kas var mūsos radīt pozitīvas sajūtas un emocijas, tomēr reizēm mums nākas pakāpties pa kādu nogāzi lejup un piedzīvot ne tik patīkamas emocijas, un tas ir normāli, jo katrai emocijai mūsu dzīvē ir kāda adaptīva nozīme.
Tomēr reizēm šīs emocijas var būt pārāk intensīvas un mēs tajās varam apmaldīties nespējot atrast izeju no šī emociju labirinta. Mēs varam piedzīvot ārkārtīgi spēcīgu vientulības un nepiederības izjūtu, justies pilnīgi vieni un nesaprasti. Vai tieši otrādi – var pienākt brīdis, kad saprotam, ka nespējam izjust un izrādīt savas emocijas, un tas mums var kļūt par apgrūtinājumu, lai veidotu veselīgas attiecības gan pašiem ar sevi, gan apkārtējiem līdzcilvēkiem. Mēs varam piedzīvot sāpīgus notikumus kā tuvinieka zaudējums, šķiršanos vai kādu citu iekšējās krīzes notikumu, kurš mums izsit pamatu no kājām un liek nonākt kontaktā ar domām un emocijām, kuras panest var būt ārkārtīgi mokoši un smagi.
Tādos gadījumos ir tikai normāli nebūt savās sajūtās vienam un apmeklēt kādu mentālās veselības speciālistu. Terapeitiskais process un darbs kopā ar mentālās veselības speciālistu var būt ne tikai palīdzošs ceļš, lai labāk izprastu savas emocijas, domas un uzvedību, tā var būt noderīga augsne, kur kopā ar speciālistu atrast tās metodes un instrumentus, kuri var būt palīdzoši gan emociju izpratnei un regulācijai, gan uzvedības maiņai.
Psiholoģiskais atbalsts karavīriem!
Īsts karavīrs pie psihologa neiet!
Īsti karavīri neraud!
Bet kā ir patiesībā?
Reizēm militārā vidē var nākties sastapties ar aizspriedumiem un stereotipiem gan par mentālo veselību, gan par mentālās veselības speciālistiem, kā arī karavīriem, kuri apmeklē šos speciālistus.
Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka arī karavīri ir cilvēki, un ikvienam cilvēkam var nākties saskarties ar dažādām emocionālajām grūtībām neatkarīgi no tā, kāda ir mūsu izvēlētā profesija.
Ja karavīram ir lauzta kāja ir pilnīgi normāli un adekvāti doties pie ārsta. Tieši tāpat ir ar emocionālo pasauli - ja karavīrs sastopas ar grūtībām un ir nepieciešams atbalsts, tad ir tikai adekvāti un normāli doties pie mentālās veselības speciālista.
Ir dzirdēti aizspriedumi, ka "ja karavīrs apmeklē psihologu, tad ar viņu kaut kas nav riktīgi". Patiesībā mēs varam justies daudz drošāk, ja karavīrs to dara, jo tas liecina par karavīra drosmi un spēju būt gatavam risināt problēmu vai grūtību!
Daudz bīstamāk ir, ja grūtību gadījumā dzirdam "es pats ar to visu tikšu galā" vai "nekas tāds jau nav noticis, man viss ir pilnīgā kārtībā". Ir būtiski atbalstīt un iedrošināt vērsties pie psihologa, ja redzam, ka karavīrs sastopas ar emocionālām grūtībām.
Arī militārā vidē karavīri var sastapties ar tuvu cilvēku zaudējumu, grūtībām regulēt emocijas, trauksmi vai nomāktību, kā arī ar dažāda veida atkarībām vai citām psiholoģiskām grūtībām. Ir svarīgi nebūt pret to vienaldzīgiem!
Doties pie mentālās veselības speciālista ir pilnīgi normāli. Tieši tāpat kā lauztas kājas gadījumā doties pie ķirurga.
Arī tad, ja esi karavīrs!
Kas ir EMDR?
EMDR ir saīsinājums no Eye Movement Desensitization and Reprocessing, ko var tulkot kā desensibilizācija un traumu pārstrāde ar acu kustībām. Tā ir pierādījumos balstīte metode, kuras mērķis ir mazināt simptomus un emocionālo distresu, kurš ir radies dažādu negatīvo dzīves pieredžu laikā. EMDR terapijā galvenais fokuss tiek vērsts tieši uz traumatiskās atmiņas pārstrādi, kuras laikā tiek izmainīts tas, kā šīs atmiņas ir saglabājušās neirālajos tīklojumos, tādējādi samazinot izjustos simptomus.
Sesijas laikā klientam tiek lūgts koncentrēties uz specifisku traumatisko atmiņu, izjustajām emocijām un sajūtām, vienlaikus sekojot līdzi bilateriālajai simulācijai. Visbiežāk kā bilateriālo stimulāciju (proti, tiek stimulētas abas smadzeņu puslodes) izmanto acu kustības, kur klientam ar acīm ir jāseko līdzi pirkstu kustībām, kuras veic terapeits. Lai gan acu kustības tiek izmantotas visbiežāk, stimulāciju var veikt arī ar audiāliem un taktiliem stimuliem (skaņa vai pieskāriens).
